Punctum ir publicējis vienu no Vulfa stāstiem manā tulkojumā. Kā jau saku tā ievadā, ļoti priecātos par iespēju latviskot arī citus viņa darbus. Pagaidām intereses nav bijis, bet varbūt šī publikācija palīdzēs.
Šajās nedēļās kā reiz rakstīju izdevniecībām ar tulkojumu piedāvājumiem. Tāpēc tagad galvā ir diezgan skaidrs saraksts ar potenciāli interesantākajiem tulkojumiem no pēdējos pāris gados lasītajām grāmatām. Tie ne obligāti ir man mīļākie darbi, taču tiem visiem ir savdabīga valoda vai citas iezīmes, kas tulkošanu padarītu interesantāku. Pavisam īsajā versijā, pieturoties tikai pie daiļliteratūras, ir piecas grāmatas (linki uz divrindkopu aprakstiem):
Jevgeņijs Zamjatins – Мы. Neticu, ka latvieši negrib lasīt krievu autorus tulkojumā. Matemātiskā valodā uzrakstītā padomju distopija varētu būt labs mīta lauziens.
Garijs Šteingarts – Absurdistan. Man nez kāpēc šķiet, ka Šteingarta humors latviski varētu strādāt labāk nekā angliskajā oriģinālā. Postpadomju absurda tēma mums arī ir tuvāka nekā amerikāņiem.
Džordžs Makdonalds Freizers – Flashman. Vienkārši jautra lasāmviela, un es sen neesmu strādājot smējies. Ticu, ka Freizera humora, vēstures un piedzīvojumu sajaukums Latvijā var kļūt ļoti populārs – un viena no pirmajām sērijas grāmatām ir par Krimas karu…
Čaina Mjevils – Embassytown. Pirmajā vietā no pēdējā laikā lasītā sci-fi ir Benksa “Player of Games”, bet “Embassytown” ir vairāk iedziļināšanās vērtu valodas fīču, kuras būtu ļoti interesanti pārcelt latviešu valodā. Man arī ir aizdomas, ka šī ir viena no tām grāmatām, kuru pārlasīšana uzlabotu.
Činua Ačebe – Things Fall Apart. Pavisam cita veida izaicinājums: mānīgi vienkāršs stāstījums, kuram jāsit pa nierēm. Un latviski vispār kaut kas no Āfrikas literatūras ir iztulkots (atskaitot Gordimeru/Ketzē un padomju laika arābu literatūras antoloģiju, kur bija daži ēģiptieši)?
Ja nebūtu valodas un naudas ierobežojumu, droši vien priecātos kaut nākamos desmit gadus pavadīt, pamīšus tulkojot Mo Jaņu, Orhanu Pamuku un Viljamu Folkneru. Citādi nezinu, vai jebkad viņiem veltīšu pienācīgo laika apjomu, lai ielīstu tekstā visā pilnībā. Galu galā tur ir gan dzīves, gan prāta piedzīvojumi, gan humors un sāpes, un pārdomas, un viss, viss pārējais, kas veido dzīves ikdienu un brīnumainos mirkļus.
Ticu, ka ikvienam no jums galvā ir līdzīgs saraksts ar grāmatām, kuras dikti priecātos redzēt latviešu valodā. Kādas un kāpēc?
Vilis Kasims 
Aiga
/ 03/08/2014Man arī ir sarakstiņš ar darbiem, ko gribētu iztulkot, bet es vairāk balstos uz to, kas man pašai patīk, ar ko būtu vieglāk iesākt un iefīrēties tajā nodarbē, nevis uz valodas īpatnībām vai izaicinājumiem. Vismaz pagaidām. Šobrīd listē ir Kings, ya triloģija, bērnu grāmata, kurai vajadzīgs jauns tulkojums, viena humora grāmatiņa. Šķiet bija vēl kkas, saraksts nav pa rokai.
vkasims
/ 03/08/2014Man ir tā, ka lielākā daļa grāmatu, kuras pēdējā laikā īpaši iepatikušās nav angļu vai krievu valodā… Bet jā, piešauties patiešām labāk ar kaut ko pašam patīkamu – to pašu Vulfu iztulkoju pirms gadiem sava prieka pēc, tagad tikai pieslīpēju.
doronike
/ 03/08/2014Zamjatins ir tulkots latviski (Liesma, 1990, tulk. Dina Nātiņa). Mjevils un Ačebe man patiktu.
Tā uzreiz no gribētā man prātā nāk amerikānietes Donna Tartt The Secret History un Marylinne Robinson Housekeeping.
vkasims
/ 04/08/2014Ā, paldies, prieks dzirdēt par Zamjatinu (grāmata gan laikam tagad ir neatrodama, bet kāds varētu pārizdot…)
Robinsones “Housekeeping” man kā reiz aiz muguras stāv, bet klāt vēl neesmu ticis 🙂
msmarii
/ 05/08/2014Gribu pamēģināt lasīt Mjevilu un labs tulkojums latviešu valodā mani noteikti pamudinātu 🙂 Ko tulkot – nav man tāda saraksta, jo netulkoju un nav problēmu lasīt angliski/ krieviski.
Fledis
/ 06/08/2014Te jau gan laikam grāmatas nāk no “augstākiem plauktiem”, bet man šķiet, ka latviski nav mūsu pašu Vladimira Mihailova “Togda priģiķe i rassuģim” un “Vsjo načinajetsja s molčaņija”. Pēdējais gan man daudz labāk patika “atrāvuma” versijā stāstu krājumā “Hrustaļnaja meduza” nekā gala variants patstāvīgā grāmatā.
Nu jā, ir jau tie veci darbi, pie tam vēl padomju laika… un nav problēmu izlasīt oriģinālā… Bet labas lietas jau nenoveco. Kaut vai šī viena frāze; “…nav nekā šajā pasaulē, kas būtu pārāk tālu no mums…”. Romānā tās ir galaktikas. Bet pietiek arī tikai ar valstīm…
vkasims
/ 08/08/2014Interesanti, par mūsdienu krievu fantastiku neko daudz nezinu, bet uzstādījums “Тогда придите, и рассудим” izskatās interesants, mēģināšu nočekot.
Lasītāja
/ 08/08/2014He, he, attiecīgais Mihailovs man jau kādu laiku stāv plauktā pašā augšā (jo tur arī ir kaudze), bet par mūsdienu fantastiku to tomēr nenosaukt.
(Tu māki turciski?)
Un man nav sapņu tulkojumu, man ir saraksts ar valodām, ko es iemācīšos, lai lasītu.
vkasims
/ 08/08/2014Turciski mācījos, bet, kā parasti… Tagad prioritāte katalāņu & spāņu valodām.
Fledis
/ 11/08/2014Njā, gluži mūsdienas tās nav, laikam astoņdesmitie gadi. Latviski ir tetraloģijas pirmā daļa “Savam brālim sargs”, bet otrā- “Tad atnāksit…”, manuprāt ir visspēcīgākā. Turpinājums, diemžēl, izčākst. “Savam brālim…” iznāca Fantastikas pasaules sērijā, “Tad atnāksit…” tāpat kā “Kristāla medūza” ir Piedzīvojumu-Fantastikas-Ceļojumu (“svītrainajā”) sērijā krieviski.
RedStar7
/ 20/08/2014No vācu valodas gribētos redzēt Heses A Guest at the Spa 1924, vācisko nosaukumu gan jau var atrast.
No franču – Zudušo laiku meklējot vēl neiztulkotās daļas.