Tobiasa Vulfa stāsti

Image

Amerikāņu stāstnieks Tobiass Vulfs man ir šobrīd tuvākais tāspuses dzīvais autors. Par viņu blogā esmu rakstījis jau iepriekš, tomēr atgādināšu, ka Vulfs ir lielisks vienkāršo amerikāņu ikdienas dzīves hronists, kurš spēj gandrīz jebkuram notikumam piešķirt pārpasaulīgu jēgu (un parādīt heroiskākā pasākuma bezjēdzību). Par to var lieliski pārliecināties jebkurā no viņa krājumiem. Es lasīju trīs stāstu krājumu apkopojumu, kur glazūras vietā bija pielikts Puliceru ieguvušais garstāsts “The Barracks Thief”. Lasot smīkņāju, skumu, pārdzīvoju līdzi tēliem un darīju visu citu procesam piederīgo, taču ne brīdi negarlaikojos. Darbi ir pietiekami atšķirīgi, sižetiski spraigi un psiholoģiski interesanti, lai tas būtu grūti īstenojams.

“Vienkāršie cilvēki” Vulfa stāstos nav tikai sētnieki, zemnieki un tēraudlietuvju darbinieki. Tur ir arī skolotāji un skolnieki, biznesmeņi un bezģeļņiki, zaldāti un bēgļi – vienvārdsakot, visi ikdienas dzīves personāži. Nereti viņiem pat nav ne profesijas, ne vārda, jo neba nu tas ir svarīgākais. Buroties cauri kopojumam, pamazām aptvēru, ka centrālajiem tēliem tomēr ir kāda kopīga iezīme: gandrīz visiem dzīve ir iegriezusies greizā strupceļā. Viņi lielākoties to negrib atzīt (pat ja labi zina), taču agrāk vai vēlāk kāds likteņa pavērsiens uzsit dzīvei pa bremzēm un liek sasveicināties ar visu iepriekšējos gados sakrāto herņu. Šķietamā formula tomēr neapnīk, jo konteksts un ceļš katrreiz ir ievērojami atšķirīgs, aizvien parādot līdzīgo dzīves pieredzi no kāda jauna leņķa.

Tobiass Vulfs – This Boy's Life

Autobiogrāfija sākas ar mazā Tobiasa novērotu smagās mašīnas avāriju. Mamma viņu izpurina no stupora, un abi dodas tālāk ASV rietumos, cerot uz bagātības atrašanu piecdesmito gadu urāna drudzī. Avārijas metafora ir tikpat pārsteidzoši smagnēja kā Steinbeka “Travels with Charley” sākuma vētra, taču Vulfa agrīnajai dzīvei visnotaļ piemērota. Turpinājumā viņš ar mammu kuļas no vienas nelaimes nākamajā, mēģinot atrast jaunu vīru, tēvu un māju. Arī šķietamā izdošanās drīz vien izvēršas līdz šim lielākajā avārijā.

Stāsts tomēr nav černuha: asaru vietā uz sejas drīzāk būs skumjš smaids, lasot par Tobiasa vārda patvaļīgu nomainīšanu uz Džeku (par godu Londonam), pārcelšanos uz Konkrītas (t.i., Betona) pilsētiņu, nereti burtisko cīkstēšanos ar tēvu, mātes uzvaru šaušanas sacīkstēs un visām pārējām amerikāniskajām padarīšanām, kuru dēļ tās rietumi tiek apdziedāti jau simtiem gadu. Pats autors vēlāk atzina, ka ir mazliet sabiezinājis krāsas, izlaižot sēdēšanas un lasīšanas stundu simtus, taču grāmatai tas nāk tikai par labu. Viņa dzīvesstāsts kļūst interesantāks, bet tēli bezmaz mitoloģizējas. Un rakstnieka tapšana cauri dzīves dunckām ir daudz labāks stāsts par alternatīvo izaudzēšanu siltumnīcā.

Tobiass Vulfs

Viens no mūsdienu amerikāņu īsstāstu lielākajiem meistariem ir pelnījis lasītāju ievērību ne tikai ūsu un slepkavnieciskā skatiena dēļ. Lai arī vairāk pazīstams par dažiem viegli dezorientējoša stila stāstiem, kuru izsekošanai vien vajadzīgas vismaz pāris caurlasīšanas (“Bullet in the Brain”, “Hunters in the Snow”), mani viņš neatgriezeniski paņēma ar “Say Yes” lasījumu (diemžēl internetā vairs nav atrodams) – pirmo reizi, kad “izlietnes reālisms” burtiskā izpildījumā ir radījis dziļu smieklu un sāpīgas smeldzes sajaukumu sirdī. Pēc tam atklāju, ka arī daudzos citos viņa stāstos ir līdzīga pieeja ģimenes ikdienai, kurā viens nepateikts vārds var pēkšņi sagāzt gadiem celto.

Pretēji loģiskajam secinājumam, tas nenozīmē, ka Vulfa paša dzīvē nav bijis nekā cita interesanta, par ko rakstīt. Drīzāk otrādi: lasot viņa memuārus “This Boy’s Life” vienubrīd jūti skaudību par paša dzīves salīdzīnošo bālumu, bet jau nākamajā vari par to tikai priecāties. Tā ir kā bērnībā lasītie O’Henri pastāsti vai pat tautas pasakas: bērnības brauciens ar māti uz ASV rietumiem cerībā uz apsildīšanos tālaika urāna drudzī, skolotāju un mammas mānīšana, šaudelēšanas apsēstība, ļaunais patēvs, trakie klasesbiedri… Taču par to nākamajā ierakstā. Pagaidām tikai viens neatbildēts jautājums: kādam vēl ir sanācis iemīlēties autora darbos viņa izskata un izturēšanās veida dēļ?

Fedginator's tactics room

Football tactics - mostly EPL and La Liga.

Pass and Move

There is more to football than just the scoreline.

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around the Corner

The Girl With the TBR Tattoo

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: