Mūzikas atmiņas I

Līdz sešu gadu vecumam no bērnības atceros ļoti maz – pāris epizodes bērnudārzā, pāris mājās, viena pie zobārsta -, taču tur ir arī ar mūziku saistītu atmiņu aina. Nekādas džeza plates vai koncerti, nē, ir 1991. gads, un mūsu blokmājai ciematā ir pieslēgta antena, kas darbdienās nezin kāpēc ķer tikai un vienīgi MTV. Tolaik piecgadīgais Vilis bērnudārzā neiet, bet pavada šīs dienas pie vecāsmātes, kas pieturas pie mūžsenā bērnu audzināšanas paņēmiena – ieslēgta televizora.

Tā nu es stundām ilgi sēdēju uz paklāja soļa attālumā no skaņām un krāsām, kas aumaļām vien plūda no ekrāna, piepildot prātu un ķermeni ar savādu un neizskaidrojami patīkamu ritmu. Un kopš tā laika mana aizrautība tā arī nav apklususi, mūzikai pavadot kā vientuļos vakarus bērnībā un pusaudža gados, tā arī, protams, tikšanās ar draugiem, iekšējās krīzes un darba pakāpienus. Kā nekā mans pirmais izdotais tulkojums bija Boba Dilana autobiogrāfija.

Lai kā esmu mēģinājis muzicēt arī pats, tas vienmēr ir beidzies, maigi izsakoties, bez panākumiem. Pat hipiji nometnē man atņēma tamburīnu un piešķīra videokameru. Tāpēc man nācies iztikt ar dejošanu par arhitektūru, Frenka Zapas vārdiem runājot, jeb mūzikas aprakstīšanu. Savulaik to darīju blogam roks.nemirst.lv, vēlāk sociālajos tīklos, bet tagad vienkārši laiku pa laikam pakavējos atmiņās. Un vienā no tādiem brīžiem izdomāju, ka varētu būt ineresanti tās arī pierakstīt. Galu galā, ko tad citu var darīt nemierīgos laikos, kā atgriezties tai vai citā reiz piedzīvotajā brīdī un atcerēties, kā mūzika savulaik ir nomierinājusi sakairināto prātu vai, tieši otrādi, samutuļojusi galvu vēl jo vairāk.

Netaisos rakstīt nejēgā bieži un nesolu arī pieturēties pie hronoloģiskas secības – ko nu sagribēsies rakstīt, tam arī paklausīšu. Varbūt nākamreiz pastāstīšu par to, kā mana mūzika kādā bakalaura darbā tika aprakstīta kā autsaideru mākslas piemērs, bet varbūt patiešām pāriešu pie nākamās skaidrās atmiņu ainas – kā mēs ar draugu pēc skolas sacerējām un turpat magnetofonā ierakstījām šlāgerus, pavadījumam sitot ar roku pret galda malu. Vai arī neko nestāstīšu. Tad jau redzēs.

Nākamā ziņa
Komentēt

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Fedginator's tactics room

Football tactics - mostly EPL and La Liga.

Pass and Move

There is more to football than just the scoreline.

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around the Corner

The Girl With the TBR Tattoo

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: