Gada grāmatas. Decembris

11691

Jā, decembris beidzās jau pirms kāda laika, taču tomēnes sanāca izlasīt vairākas grāmatas, kuras atstāja līdzīgi spēcīgu iespaidu (bet katrreiz ar dažām iebildēm), tāpēc bija nepieciešams kāds brīdis to izsvēršanai. Džūljena Bārnsa “A History of the World in 10 1/2 Chapters” bija brīnišķīga grāmata līdz pēdējiem trim-četriem stāstiem, kuros īsti neredzēju pievienoto vērtību; Bela lieliskais “Būris” bija kopā ar “Izmeklētāju”, no kura guvu krietni mazāku baudu; Sezara Airas “Conversations” bija tiešām jauks miniromāns, taču nekas daudz vairāk. Tad nu atlika Orhana Pamuka “Snow” (izdots arī latviski) – niknuma un enerģijas pilns romāns par islāmu, nabadzību, politiku un mīlestību Turcijā. Nebija gluži tik viendabīgi izcils kā Pamuka paša “My Name Is Red” un “The Black Book“, taču grāmatas vēriens vairāk nekā atsvēra tās brīžiem nogurdinošo uzspēlētību.

Tātad viss sākas ar meiteņu pašnāvības sērgu Karsas pilsētā netālu no Armēnijas robežas. Turp devies dzejnieks ar pavārdu Ka, kura gaitas pēc viņa nāves apraksta dzejnieka draugs Orhans Pamuks. Kad viņš ierodas pilsētā, to aizputina sniegs  (turciski “kar”), uz vairākām dienā ieslogot viņu Karsas mini-pasaulē. Pilsētā šajā laikā notiek teatrāls apvērsums, vairākas slepkavības, samīlēšanās un visādas citādas valsts vēsturē plaši izplatītas izdarības. Romānā tās ir savstarpēji cieši saistītu simbolu pārpilna, padarot lasīšanu par tādu kā lēnu virpuļošanu uz vietas – laikam jau kā sniegotā bezvēja dienā, jā. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, taču mēģinājums vienlaicīgi žonglēt vairākus reālos un simboliskos stāstus neiztiek bez dažkārtējas pakrišanas, kad tēli kļūst plakātiski, bet simboli – acī lienoši. Taču šādu brīžu nav daudz, un lielākoties visas bumbiņas tiek noturētas gaisā elpu aizgrābjošā veiklībā.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

7 komentāri

  1. Šī noteikti būs viena no manām nākamajām grāmatām kuru izlasīšu!

    Atbildēt
  2. Pašlaik lasu un pieļauju, ka pusi nesaprotu 🙂 Grūti pieņemt varoņu rīcību (cita mentalitāte) un nezinu, cik patiesa vai cik uzspēlēta.

    Atbildēt
    • Pieņemu, ka man drusku palīdzēja pirms tam lasītās Pamuka grāmatas (līdzās abām minētajām arī lekcijas par literatūru The Naive and Sentimental Novelist) – turklāt Latvijas izdevums, šķiet, ir tulkots caur vācu (?) valodu, kas varētu likt vēl lielākus šķēršļus lasītājam, kamēr angļu tulkotāja cieši sadarbojās ar Pamuku.

      Bet daļa uzvedības neskaidrību, manuprāt, ir saistītas tieši ar uzsvaru uz tēliem kā metaforām, piemēram, abu skaisto māsu gadījumā, kuras man dikti velk lasīt kā divas savstarpēji pretrunīgās (rietumnieciskuma : islāmiskās tīrības) vilkmes Turcijas vēstures gaitā. Skatoties uz viņu attiecībām ar Ka un teroristu džeku no šādas puses, daudzbrīd šķietami savādā rīcība it kā izgaismojas un kļūst saprotama, taču man tā joprojām nešķiet dabiska – t.i., tāda, kādu varētu sagaidīt no īsta cilvēka, ne staigājoša simbola.

      kaukā tā 🙂

      Atbildēt
      • Jā, tulkots no vācu valodas.
        Nepazīstot turku mentalitāti, uzvedību, man grūti saprast, cik varoņu uzvedība ir dabiska, kur beidzas reālais un sākas metafora. Pieļauju, ka iesnigusī Karsa ir domāta kā visa (iespējams paspilgtināta) Turcija miniatūrā un Ka tur mokās pretrunās starp turcisko un islāmu un vēlmi būt rietumnieciskam ateistam. Viss pārējais ir pakārtoti šai Ka iekšējai cīņai. Savukārt sniegs notušē visu neglīto, apsedz, attīra, samierina. Nu vismaz tā es to saprotu.
        Ko Tu domā par sniegpārslā saliktajiem dzejoļiem? Kāda tam ir nozīme?

      • Man arī kaut kā tāpat šķita ar to Karsu un Ka (ar viņu, manuprāt, bija labi parādīts, kā arī ļoti modernā un rietumnieciski noskaņotā turku dzejniekā mīt tieksme uz islāmu un mistisko). Ar sniegu līdz aptuveni pusei man arī tā šķita, bet pēc tam klāt pienāca arī iesnigšanas izolējošais aspekts – kā šis pats neglītuma apslēpējs vienlaikus lika Karsai un Ka norobežoties no ārpasaules un vēl vairāk iegrimt esošajās problēmās.

        Par tiem sniegpārslas dzejoļiem bija grūti saprast – varbūt laika gaitā (jo to viņš nedarīja no paša sākuma) arī pats Ka sāk saprast, ka Turcija tomēr ir neatraujama viņa daļa un patiesa sevis saprašana ir iespējama tikai caur tās/sniega prizmu. Tādā veidā kārtojot dzejoļus, viņš varbūt sasaista sevi ar Karsas/Turcijas daudzpusīgajām iekšējām pretrunām? vvz, ja godīgi.

      • Jā, sniegs viņus izolēja un ļāva Karsai dažas dienas būt miniatūrai, patstāvīgai pasaulei, kura kaut kādās saprāta (tas ir – visā valstī pieņemtās) robežās atgriežas līdz ar sniega kušanu un ceļu iztīrīšanu.
        Varbūt sniegpārsla ir Ka dzīves atspoguļojums caur dzejoļiem. Starp atmiņām un ilūzijām, starp sapņiem un realitāti. Viņš jau līdzīgi svaidās savā Karsas apmeklējumā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: