Dārsijs Frejs – The Last Shot: City Streets, Basketball Dreams

446281

Grāmatas uzbūve ir ļoti vienkārša. Žurnālists ierodas vienā no Ņujorkas draņķīgākajiem geto rajoniem, kur nav nekā cita, izņemot basketbola laukumus un skolu, kura ieeja ir tikai caur metāla detektoru. Tur viņš dažus mēnešus ietusē ar trim rajona talantīgākajiem vidusskolas pēdējās klases basketbolistiem un uztaisa par viņiem grāmatu. Īpašu to padara ne tik daudz autora valoda – kaut darbs ir patiešām labi uzrakstīts, nepārprotiet – kā viņa spēja izvēlēties īstos grāmatas varoņus un veikt pareizos uzsvarus viņu stāstā. Un ir patiešām interesanti sekot līdzi visiem trim puišiem un viņu cerībām tikt labā universitātē: viens to grib tāpēc, lai pēc tam pārceltos NBA, cits vienkārši tāpēc, ka augstāko izglītību viņam citādi neredzēt, bet vēl trešais drīzāk uzspēlēta stilīguma pēc. Un fonā ir vēl ceturtais – jaunāks un vēl daudz lecīgāks puisis, kura vecākie brāļi cits pēc cita ir pakrituši un pazuduši ceļmalas grāvjos, bet viņš ir pārliecināts, ka ar viņu jau nu tas nenotiks (un nenotiek arī – tas ir Stefons Mārberijs).

Sākotnējais fokuss uz jauniešu dzīvi un pārdomām mazliet novēršas, kad viņus aktīvi vilināt pie sevis sāk universitātes. Kā saprotu, ASV grāmata kļuva slavena tieši rekrutēšanas ēnas puses atklāšanas dēļ. Aģenti un treneri seko skolniekiem pa pēdām, vadā apkārt, sola visus iespējamos labumus… taisa šovu, lai apžilbinātu puišus, vienvārdsakot. Vismaz līdz brīdim, kad viņi sāk izkrist eksāmenos, jo ielaišanai universitātēs ir nepieciešamas noteiktas atzīmes. Tad vēstules beidz pienākt, un džeki var krist depresijā. Tādā garā tas viss. Brīžiem autors drusku aizraujas ar hiperbolām – viņa izpildījumā visi četri jaunieši izklausās pēc topošām basketbola leģendām -, bet visādi citādi “The Last Shot” ir ļoti aizraujošs lasāmgabals basketbola interesentiem. Pēc tam var noskatīties doķeni “Hoop Dreams” un paņemt skabūzī paslēpto bumbu, lai ietu ārā arī pats.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

1 komentārs

  1. Gada grāmatas. Jūlijs | Vilis Kasims

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: