Lasāmā meklēšana literatūras balvās

Tā kā šodien Māris Bērziņš Viļņā saņēma Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par “Svina garšu” (ar ko apsveicu), ir īstais brīdis kādu laiku atliktajam ierakstam par citām starptautiskajām balvām literatūrā. Pasaulē tādu ir tik daudz, ka balvas var mierīgi sakārtot trijās kategorijās: patiesi starptautiskās prēmijas (var saņemt jebkurš dzīvs autors, neatkarīgi no dzimšanas vietas), reģionālās balvas autoriem (piem., BA balva, ES balva, Servantesa balva) un grāmatām (Starptautiskā arābu literatūras balva, Āzijas literatūras balva) un lokālie apbalvojumi (parasti saņem labākā togad attiecīgajā valstī/valodā tulkojumā izdotā grāmata).

Lielāko visu veidu balvu uzvarētāju un finālistu sarakstos iesaku parakņāties ikvienam mūsdienu literatūras interesentam, jo arī pats tā esmu atradis ļoti daudzus lasīšanas vērtus autorus, kuri piedzimšanas vietas dēļ neiegūst angļu/franču/spāņu/vācu autoru saņemto starptautisko mediju uzmanību. Varu tikai apbrīnot blogeri Balto runci par mēģinājumu izlasīt visus Nobela laureātus, bet tas tomēr nav mans ceļš – lasot 100+ gadus vecu daudzsējumu Romas vēsturi, es diezin vai spētu domās uzskaitīt daudzās citas lietas, kurām varētu veltīt laiku. Tā vietā labprātāk ieskatos pāris aci aizķērušā autora grāmatu aprakstos un drīz vien lasāmo grāmatu plaukts vienalga kļūst pārpilns.

Bet nu pie lielajām starptautiskajām literatūras balvām, uz kurām varētu tiekties latviešu autori pēc BA balvas saņemšanas. Ja (gribētos teikt: kad) kāds no viņiem tiks finālistu sarakstā kādam no šiem apbalvojumiem, tas, manuprāt, pārliecinoši kļūs par līdz šim augstāko latviešu literatūras starptautisko novērtējumu.

Pēc Nobela balvas visaugstāk laikam kotējas Neistadu starptautiskā literatūras balva – lielā mērā arī tāpēc, ka viņiem izdevies izvairīties no acīmredzama uzsvara uz dažu valstu un reģionu autoriem. Daži no autoriem īpaši netiek lasīti un varbūt literārā atzinība reizēm savijas ar politiskiem motīviem – bet neba nu Nobels ir brīvs no tā.

Augstu vērtēta tiek arī Astūrijas princeses balva literatūrā, taču tās prestižam mazliet kaitē uzsvars uz lielajām valodām. Tomēr pēdējos pārdesmit gados nav gandrīz neviena švakas izvēles.

Jaunāks, bet uzmanību vērts apbalvojums ir Franča Kafkas balva, kam cilvēki īpaši lielu uzmanību pievērsa pēc tam, kad divus gadus pēc kārtas šīs prēmijas ieguvēji vēlāk tajā pašā gadā vinnēja arī Nobelu. Saprotams uzsvars uz čehiem, bet tas nav pārspīlēts.

Jeruzalemes balva teorētiski pienākas autoriem, kas cīnās par cilvēku brīvību sabiedrībā, bet praktiski tas, šķiet, nozīmē, ka reizēm balvu saņem arī filozofi. Literatūras rakstnieku izvēlēm gan ir grūti piesieties.

No Eiropas reģionālajām balvām izcelšanas vērta galvenokārt ir Austrijas valsts balva Eiropas literatūrā – dažas izvēles varbūt šķiet viegli savādas, taču tā principā ir piesiešanās, ņemot vērā, cik daudzus labus autorus var atrast ieguvēju sarakstā. (ES literatūras balva īsti nevar te pieskaitīt, jo tur ir stingrs rotācijas princips, turklāt saņēmējus izvēlās valstis pašas.)

Par atsevišķām grāmatām piešķirtās balvas galvenokārt ir piesaistītas kādā konkrētā valodā izdotajiem darbiem (reizēm – tieši tulkojumiem), taču ir arī izņēmumi. Ja konkrēti: Jana Mihaļska balva literatūrā, kur nav izdošanas valodas ierobežojuma (toties ir makten liela galvenā balva). Prēmija ir salīdzinoši jauna, tāpēc grūti kaut ko secināt, taču ir vērts atzīmēt tās plašumu: finālistu vidū ir bijuši ne tikai vēsturiski darbi un esejas, bet arī komiksu grāmata.

Tā kā lielu daļu savas lasāmvielas patērēju angļu valodā, pilnīgumam piemetīšu vēl pāris starptautiskās angļu valodā izdoto grāmatu balvas. Prestižākā no tām laikam ir IMPAC Dublinas literārā balva (vēl jo vairāk tagad, pēc apvienošanās ar Bukera starptautisko balvu), taču tā tulkojumiem tiek labi ja katru otro gadu. No tām prēmijām, kas paredzētas tieši angļu valodā izdotajiem tulkojumiem, galvenokārt ir vērts izcelt Independent ārzemju literatūras balvu un Labākās tulkotās grāmatas balvu.

Šīs, protams, nav vienīgās uzmanības vērtās prēmijas, taču tās noteikti ir tās, par kuru laureātiem uzzinot ziņās, rokas pašas aiziet uz gudrīdiem, lai apskatītos, ko tad interesantu viņi varētu būt sarakstījuši. Ceru, ka arī kādam no jums tā sanāks kaut ko atrast.

Advertisements
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: