Divos teikumos. Oktobris

Nezinu, vainīgi darbi vai slinkums, bet pie izlasīto grāmatu aprakstīšanas man jau ilgāku laiku negribas ķerties nu nemaz. Savādā kārtā tas noticis vienā laikā ar krietnu aktīvāku lasīšanu. Un arī strādāšanu. Lai nu kā, kamēr prātoju, ko iesākt ar grāmatu aprakstiem, sekošu litblogosfērā valdošajiem vējiem un ielikšu mēneša kopsavilkumu.

Laslo Krasnahorkai – War & War. Nebiju gaidījis, ka grāmata bieži būs smieklīga, taču pirmā puse tādā ziņā bija ļoti patīkama, kas ļāva pieņemt gan pieclappušu teikumus (nav pārspīlējums), gan paralēlā stāsta duļķaino blīvumu. Joprojām nezinu, kas tur īsti notika beigās, un kas tieši visiem stāstiem kopīgs, bet tas laikam atklāsies pārlasīšanas reizē, kuru es patiešām neizslēdzu.

Jons Fose – Fosse. Plays Six. Čupiņa ar īsām lugām, kas visas laikam pieskaitāmas abstraktajam minimālismam: tāds kā “Godo gaidot” ar pusmūža norvēģiem, kas 50 lappušu garumā nopūšas un saka “jā”. Lasīt ir krietni interesantāk nekā varētu šķist no tāda apraksta, jo sevišķi tajās reizēs, kad mugurai patiešām pārskrien eksistenciāli kosmiskas bailes.

Ežēns Grīns – Universālā kopiena. Autors ir trakāk par visiem frančiem pārfranciskojies amerikānis (baidos, ka viņš patiešām varētu būt mainījis arī vārda izrunu), kurš cenšas lasītājiem paust savas reliģiski metafiziskās atklāsmes, nīgrumu par musulmaņiem un sajūsmu par veco labo (un paša nepieredzēto) Franciju. Ja patīk apgarotu cilvēku apmainīšanās ar dziļām patiesībām, droši vien grāmata patiks, bet es līdz galam izturēju tikai nelielā lappušu skaita dēļ.

Levs Grosmans – The Magician King. Pēc stāsta par pieaugšanu fantasy pasaulē nāk stāsts par šo pašu cilvēku tikšanu galā ar pieaugšanas faktu, no kura tā vien gribas atkratīties. Ja trešā grāmata uzturēs abu pirmo romānu līmeni, sērija kopumā drošu sirdi pieskaitīšu savas & mazliet vēlākās paaudzes ļoti vēlamās literatūras sarakstam. (Absolūti nesaistīti: sērijas pirmā grāmata kuru katru brīdi iznāks arī latviski manā & “Prometeja” izpildījumā: reku, asmodeus par to jau uzrakstījis.)

Ēriks Kūlis – Vecīt, bez komentāriem… Grāmatas vāks un nosaukums bija mani sabiedējis, taču beigās tas izrādījās itin foršs, krievu bandītseriāliem līdzīgs pastāsts latviskā mērcē (lasi: ar skumja nīgruma piegaršu). Sižets gan drusku par daudz balstījās uz sakritībām un moralizēšanu (maiteklis: narkotiku lietošana neizbēgami iedzen mafijas struktūrās un pāragrā, vardarbīgi izraktā kapā), bet vienalga iesaku cilvēkiem, kuriem vairāk par augstiem grāmatu stāstiem patīk ļoti dramatiski seriāli.

Alise Manro – The Love of a Good Woman. Par grāmatu plašāk izteicos nesenā ierakstā, bet, nu, īsumā: izcili savīti stāsti par piecdesmito gadu Kanādas ciematu/mazpilsētu melnajiem noslēpumiem, kur ikvienā detaļā un teikumā ir apkopots viss stāsts. Varbūt dažos gabalos nesanāca rakties tik dziļi, kā biju gatavojies, taču kopējo iespaidu tas nesamaitāja – diezgan droši mana mēneša grāmata.

Guntis Berelis – Vārdiem nebija vietas. No citur lasītajiem aprakstiem biju gaidījis tādas kā intelektualizētas “Šausmas Cēsu ielā”, bet Tuša ļaunprātība lielākoties (izņemot vienu drīzāk smieklīgu epizodi) aprobežojās ar diezgan sīkmanīgiem noziegumiem. Jo sevišķi pēc tam, kad sākās karš ar apokalipses jātniekiem un visu pārējo vēstures konstanto bliešanu pa ģīmi vienkāršajiem ļautiņiem – tas viss ir labi parādīts, taču daudzu lasītāju sajūsmai pievienoties neļāva, manuprāt, pārspīlētā izrādīšanās ar pētniecībā ieguldīto laiko – daudzviet, jo sevišķi sākumā, mierīgi var izlaist pat pārdesmit lappuses, neko nezaudējot no stāsta jēgas vai sižeta attīstības.

Dace Rukšāne – Mīlasstāsti. Te jau, šķiet, ir pretējā galējība: tik ļoti saspiesti stāsti, ka daži no tiem vairāk līdzinās skečiem, toties lieki rakstītus vārdus būs grūti atrast. Mazāk paredzamie un jau pašā sākumā skaidrās sliedēs ieliktie gabali šķita pat ļoti patīkami (visvairāk jau “Slow Food”), bet diemžēl tie nepasargāja no knapuma sajūtas par grāmatu kopumā.

Novembrī turpināšu lasīt latviešu autoru šīgada darbus (pildot pasūtījumu, tak ar prieku (lielākoties)) , tā kā pievienojos Spīganas uzsaukumam, un to darīt aicinu arī jūs.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

6 komentāri

  1. Grīna “Universālajā kopienā”nemanīju nīgrumu pret musulmaņiem…

    Atbildēt
    • Tas man visvairāk krita acīs krietni sabiezinātajā musulmaņu patruļu aprakstā (vikipēdija par to: https://en.wikipedia.org/wiki/Sharia_patrols), kur viņš to, manuprāt, raksturoja kā liecību par islāmu kopumā un biedēja, ka tūlīt tādas patruļas būs visur Londonā un Parīzē. Uzkrītoši bija arī tas, ka ‘viedais’ puisis bija atteicies no islāma, izvēlēdamies pašapgaismības ceļu.

      Atbildēt
  2. Grīns ir uzņēmis vienu no krutākajām filmām, kādu esmu redzējusi, “Le Monde vivant”.
    Ja darbs traucē blogošanai, tad pats zini, no kā jātiek vaļā.

    Atbildēt
    • Mani te darba devējs lasa, ja! (Par filmas ieteikumu paldies – kad noies aizspriedumi pēc grāmatas, ievērtēšu.)

      Atbildēt
  3. Aizspriedumi pēc konkrētās grāmatas varētu būt viens no tās mērķiem. Par musulmaņiem – es to uztvēru kā sakņu nociršanu un kaut kā zaudēšanu. Neteikšu, ka esmu sajūsmā par šo grāmatu, tomēr tās tematika ir saistoša, tāpēc patika, un atmiņā ļoti palika upju saruna.
    Par filmu – piekrītu.

    Atbildēt
    • Iespējams, es pārspīlēti to uztvēru, jā. Man jau pirms tā visa grāmata ne pārāk gāja pie sirds, tad jau visādas lietas krīt acīs 🙂

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: