Izlasītais pirms Nobela

Arī šogad kādu mēnesi pirms uzvarētāja paziņošanas Nobela prēmijai literatūrā pieķēros izlasīt daļu no tiem regulāri piesauktajiem autoriem, līdz kuriem vēl nebiju aizsniedzies. Līdz balvai palikušas vēl dažas stundas, tāpēc ātri padalos īsos iespaidos.

Amoss Ozs – “My Michael”. Pirmais un labākais no visiem ‘projektā’ izlasītajiem darbiem. Salīdzinoši minimālistisks romāns – versija par ‘Bovarī kundzi’ pagājušā gadsimta vidus Jeruzalemē, kur ikviena detaļa tiek izmantota vairākkārt un nekas netiek laists zudumā. Kopā sanāk ļoti labs (tiesa, bieži sāpīgi lasāms) cikliskas bezcerības portretējums.

Laslo Krasnahorkai – “War & War”. No autora un darba ar šādu nosaukumu nebiju gaidījis, ka bieži būs smieklīgi. Ungāru mazpilsētas arhīvists ar ļoti vienkāršu dabu atrod manuskriptu par četru džeku piedzīvojumiem dažādās vietās/laikos, pēc kura izlasīšanas gūst apgaismību par pasaules (ne)kārtību un dodas uz Ņujorku padarīt sev galu. Pa ceļam pieclappušu teikumos ikvienam nejauši satiktam cilvēkam stāsta par manuskripta saturu un dzīves jēgu. Beigu filozofēšana man bija drusku par traku, bet visādi citādi pārsteidzoši baudāms gabals.

Sesars Aira – “An Episode in the Life of a Landscape Painter”. Viens no Airas 70+ īsromāniem, kas tiek sacerēti rakstīšanas laikā. Sižets ir “ar neparastu cilvēku notiek dīvainas lietas” (pieņemu, ka līdzīgi ir arī citos), taču ir arī kopējs idejiskais pavediens, kas to visu notur pietiekami saspriegotu, lai lasot nebūtu bezjēdzības sajūtas. Un stils arī angļu tulkojumā ir ļoti foršs.

Tahars ben Dželuns – “The Last Friend”. Drusku melodramatisks gabals par diviem pusmūža draugiem, kuri nu ir saplēsušies. Vispirms savu versiju par viņu kopīgo pagātni un pēdējo gadu notikumiem stāsta viens, tad otrs, kurš arī atklāj galveno saplēšanās iemeslu. Romāns vairāk skumju ciršanai sirdī nekā literārajiem vipendroniem, bet tas jau nav nekas slikts.

Klaudio Magriss – “Blindly”. Tiešs pretstats ben Dželunam: hiperintelektuāls romāns, kas vienotā stāstījumā apvieno trīs dažādus laikus, divus dzīvesstāstus un pietiekami daudz politisku/filozofisku pārdomu, lai pietiktu visam turpmākajam gadam. Iešvunkoties bija ļoti grūti, jo teksts ir makten blīvs bet pēc tam iespaids kļuva aizvien pozitīvāks, līdz beigās varēju tikai noņemt cepuri autora priekšā par tāda briesmoņteksta pacelšanu.

Jons Fose – “Fosse: Plays Six”. Absolūts minimālisms, kas labākajā gadījumā rada ļoti klaustrofobisku, pārpasaulīgu sajūtu, bet sliktākajā – bezjēdzīgas tirināšanās iespaidu. “Godo gaidīšanas” faniem (kuru vidū pieskaitu arī sevi) vajadzētu patikt, bet jābūt lasīšanai piemērotam noskaņojumam.

Acīgākie, iespējams, pamanīja, ka šo autoru vidū nav nevienas sievietes, ko pats piefiksēju pārāk vēlu, kad grāmatas jau bija sagādātas. Pēdējās zīmes arī liecina, ka šogad balvai patiešām varētu būt uzvarētāja. Vērtīgu kandidātu netrūkst. Bet par to jau mazliet vēlāk.

‘Vēlāk’: jā, tātad tomēr Aleksijeviča. Par viņu esmu rakstījis gan blogā, gan pērn Punctum žurnālā par ticamākajiem Nobela kandidātiem, taču jāatzīstas, ka par lasīto neesmu bijis sajūsmā. Savāktais materiāls ir apjomīgs un darbs ir ieguldīts liels, taču lasot nepameta sajūta, ka intervējamo cilvēku stāstos ir diezgan daudz no pašas Aleksijevičas. Savukārt viņas pašas rakstītie teksti manai gaumei bija pārāk lielās mežģīnēs savīti. Bet, nu, toties prieks, ka balva ceļos uz kaimiņvalsti.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: