Džefs Vandermērs – Southern Reach triloģija

Pēc patīkami dīvaino lāču stāstiņu izlasīšanas, sapratu, ka jāķeras pie kāda treknāka Vandermēra kumosa – piemēram, tobrīd aktuālās Southern Reach triloģijas par gauži savādiem notikumiem ASV dzīlēs, kur daba pēkšņi izdzēsusi visus cilvēces sasniegumus un norobežojusies par Area X iesauktā laukumā. Nekas cits neatliek kā sūtīt ekspedīciju pēc ekspedīcijas, lai pa krikumam vien uzzinātu, kas un kāpēc tur notiek. Pirmā grāmata ir skats iz ekspedīcijas, otrā – par notikumiem valdības organizācijā, kurai uzdots tikt galā ar Area X notiekošo, bet trešā – nu, tie jau būtu maitekļi. Notikušais parādīts no daudziem un dažādiem skatupunktiem (jo sevišķi trešajā grāmatā), neviens no kuriem nav ļoti uzticams, jo beigu beigās visi stāstītāji izrādās cieši savijušies dīvainajos notikumos, kas sajāj? izsūc? pārņem? cilvēku prātus, celtnes un ķermeņus tajā tālajā ASV nostūrī.

Ciešais notikumu savijums bija triloģijas patīkamākā daļa, līdz ar murgaini pastorālo atmosfēru, kas labi nolasāma no augstāk redzamajiem grāmatas vāciņiem. Gandrīz ikvienam garāmejot pieminētam tēlam beigās izrādās vairāk vai mazāk svarīga loma visā pasākumā, kas pie reizes izskaidro dažādās pirmajā lasīšanas reizē pamanītās uzvedības vai atstāsta dīvainības. Diemžēl (vai par laimi) šie noslēpumi lielākoties ir tiktāl ietīti jaunās mistērijās, ka atšķetināšanas mēģinājumi ar laiku var vienkārši apnikt, jo jautājumu man vienkārši bija pārāk daudz, lai tie visi rūpētu vai pat paliktu prātā. Atbildes beigās gan parādās, taču dažas no kurām krietni pārbauda lasītāja atmiņu – nu, ātri, atceries to džeku no (diezgan garlaicīgās) otrās grāmatas 52. lappuses? Tā nenotiek bieži, tomēr skaidrs, ka visas trīs grāmatas ir paredzēts lasīt ja ne kopā, tad vismaz drīz citu pēc citas. Gaišā puse ir tā, ka sērija nav bieza, un jauki pusmurgaina noskaņa ir labi noturēta visu trīs grāmatu garumā. Ja nebūtu autora brīžiem pārspīlēto mēģinājumu izrādīt savas valodas mežģīņošanas spējas un mistēriju dažkārtējā pašpietiekamība, triloģiju varētu labi ieteikt to pašu sapņu aizstāšanai. Tagad tomēr nākas pirms tam pielikt dažus “ja” un “bet”. Bet vispār jau ir labi. Un arī vāciņi smuki (šie gan nebija manējie).

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

3 komentāri

  1. Viņam visi vāciņi smuki, vismaz šai triloģijai. Spāņi arī pacentušies. And that’s the problem, neesmu pārliecināta, vai turpinājumu gribu tajos pašos vākos tā sākumu, un nevaru nopirkt otro grāmatu.

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: