Bruno Šulcs – The Street of Crocodiles

Dzejproza mani vienmēr ir drusku biedējusi, savukārt stāsti par cilvēkiem ar putniem galvā, kuros nav īsti skaidrs, kas ir un nav putns, ir viena no mīļākajām lasāmvielām. Šulcs jau ar pirmajām lappusēm lika man atmest dzejiskās prozas bailes, jo viņa stāstos (tie pieder otrajai kategorijai) skaistums tiek iegūts ne tik daudz no vārdu muzikalitātes (protams, poliski varbūt ir citādi), kā no spilgtajām fantasmagorijām, kuras izveidot spēj gandrīz ikviens viņa teikums. Parasti lasīšanu man nepavada vizuālas ainas, bet šie stāsti bija ļoti patīkams izņēmums. Tāpēc nebrīnījos uzzināt, ka Šulcs vietējā skolā strādāja par mākslas skolotāju (līdz pat nacistu okupācijai, kad viņu nošāva par ieklīšanu aizliegtajā rajonā).

Visi stāsti vēsta par bērnības ģimeni un pilsētiņu, kurā pat mājas šķiet savērptas kā greizajos spoguļos. Bet galvenais tēls gandrīz vienmēr ir Bruno tēvs: veikalnieks, kurš sākumā šķiet tikai viegli ekscentrisks vīrietis, taču ļoti plūdeni un nemanāmi pārvēršas tādā kā Čainas Mjevila vai Deivida Linča tēlā (un vienubrīd arī izskatā sāk līdzināties tarakānam). Iespējams, vēl neparastāk ir tas, ka darbība stāstos ir drīzāk ārēja – mainās un lietas piedzīvo nevis galvenais tēls/stāstītājs, bet gan viņa novērotā pasaule. Bet varbūt tomēr ne, jo patiesībā iekšējo un ārējo pasauli Šulca stāstos ir grūti nošķirt. Galvenais jau vienalga ir tas, ka šī ir viena no tām grāmatām, par kurām grūti atrast kādu sliktu vārdu vai neizbaudītu mirkli, ja vien lasīšanu nepārtrauc autobusa ceļabiedri vai kaimiņu dziedāšana.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

7 komentāri

  1. J.V.

     /  23/05/2015

    Lūk, lieliska interpretācija https://www.youtube.com/watch?v=EgqmXK1pf7Y

    Atbildēt
    • Es domāju, ka nākamo Šulcu lasīšu krieviski, jo valodu tuvība un tā. Neesmu skatījies pieejamos tulkojumus, bet jābūt tak.

      Atbildēt
  2. Poliski lasīt bauda. Karogā bija arī labi tulkojumi latviešu valodā, bet tas nav gluži tas, ja esi lasījis oriģinālā.

    Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: