Kad grāmata ir vaļā un ārā

Kā teicu iepriekšējā ierakstā, “Lielās pasaules” atvēršana man bija pirmais īstais tāda veida pasākums*. Jau iepriekš ar redaktori Ievu sarunājām būt īsi, vairāk laika atvēlot vīnam un sarunām. Pats īsti netiku ne pie vīna, ne sarunām, jo grāmatu parakstīšana notika neparedzētā apjomā, tāpēc visas iesāktās pļāpas drīz vien diemžēl tika pārtrauktas. Varu tikai cerēt, ka tās neapstājās kādā nepiedienīgā brīdī.

Tomēr tagad gribēju pavārīties par kādu citu domu, pie kuras atgriezos viscaur prezentācijai un arī pēc tās. Saprotu, ka tagad vajadzētu aktīvi reklamēt grāmatu, taču labi zinu, ka tā nav kaķēns, kas patiks visiem. Īpaši jokaini otrdien bija intervēties “Radio Klasika” un privātās sarunās vairākkārt dzirdēt: “Es jau tagad zinu, ka man patiks.” Par to varēju varbūt tikai galvu pašūpot, jo pats savu darbu uzskatu par… specifisku, vai? Tieši tāpēc sākuma novēlējumu “draugiem” paslēpu iekavās – grāmata ir domāta šī paša specifiskā pasaules skatījuma draugiem, kas visdrīzāk nesakritīs ar manu draugu un paziņu loku.

Līdz grāmatas iznākšanai es biju tajā savādajā punktā, kurā iepriekš publicēto stāstu lasītāji droši vien gaidīja nākamo loģisko soli, bet citi draudzības dēļ cerēja uz tādu kā lēcienu tieši sirdī. Kad nu beidzot grāmata ir ārā, un rezultāts ir skaidri redzams, viņiem vairs nevajadzēs zīlēt un paļauties uz iepriekšēju tekstu/rakstura pazīšanu, tā vietā ļaujot secināt “ir man”/”nav man” vai “ir vērts”/”nav vērts”. Varbūt tas novedīs pie zināmas neveiklības turpmākajās tikšanās reizēs, bet to es apzinājos arī rakstīšanas laikā.

Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nākamo darbu iestrādnes ir tekstiem, kuros nopietnība nav sakabinājusies aiz jokiem. Otrs ir dusmu trūkums – “Lielā pasaule” principā ir uzrakstīta uz bezspēcīgām dusmām, bet tiešā veidā tās nogādāt lasītājam negribēju. Tieši ar to bija saistīts rakstīšanas ilgums: nebija viegli saķīlēt abas puses kopā, jo neveikls vai mērķī netrāpošs joks, jo sevišķi par sāpīgām lietām, atgrūž daudz vairāk par “nopietnu” teikumu ar tādām pašām problēmām.

Tagad es galvenokārt ceru, ka kāda daļa lasītāju grāmatā atradīs dzīvē neesošu līdzbalsi un vārdus pašu pasaules sajūtai. Lai trāpītu dažiem, nākas aizšaut garām citiem, bet to var mazināt, piemēram, sākuma daļas izlasīšana.


* atskaitot grāmatas “Ekoloģiskais džihāds” prezentāciju spāņu valodā, no kuras es galvenokārt atceros piecgadīgu meitenīti, kura savu viedokli par notiekošo izteica pa abiem galiem. Bija arī “Emmas” katalāņu tulkojuma atvēršana, kas beidzās ar skolēnu uzvedumu, bet arī šī pieredze īsti nebija izmantojama.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

5 komentāri

  1. Es baidījos, ka man grāmata varētu līdz galam nepatikt, bet ir riktīgi forša. Goda vārds, aizgāju šodien uz blakuskabinetu, lai pateiktu kolēģim, ka šito noteikti vajag izlasīt. 😀 Nu labi, es jau arī neesmu nekāds potenciālās popularitātes rādītājs, bet man tiešām šķiet, ka tā savā ziņā sasaucas ar Joņevu, kas arī varētu būt specifisks teksts par vienu laikā un telpā ierobežotu subkultūras segmentu, bet taču paķer ar kaut ko. Tā kā astoņdesmitajos bija jaunās, dusmīgās prozaiķes.

    Atbildēt
    • To patiešām prieks dzirdēt, bet tu droši vien arī nojauti, ko gaidīt, ar visiem bloga ierakstiem un tā 😉 Citādāk varētu būt cilvēkiem, kuri nodomā “hmm, viņam bija viens interesants, sapņains gabals, jānočeko” vai “a viņš skolā bija normāls džeks, interesanti, kā tagad”, vai, vēl trakāk, “jaunais cilvēks bija radio klasika, jāatbalsta vietējie” un sastopas ar kaut ko pavisam citu

      Atbildēt
      • Patiesībā nē, blogā Tu esi stipri intelektuālāks, tas ir, atklātāk intelektuālāks, bet te man vajag redaktori, tā nepiedienas rakstīt. To, ko izlasīju sen vai ne tik sen, es jau biju piemirsusi. Katrā ziņā tādu jautrību es negaidīju. Bet tēmas nopietnība arī labi nolasās, ja. Ā, un man upe dikti patika, un tā derēs arī sapņainajiem.

      • 🙂 tad jau būs labi

  1. Latvijas blogāres apskats #43 (23.03.-29.03.).baltais runcis | baltais runcis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: