Gada grāmatas

Bez secības un ievadiem, mans šogad izlasīto grāmatu supertops. Linki uz garākiem aprakstiem. Ja to nav, tad būs.

 

Gada daiļliteratūra

B. S. Džonsons – Christie Malry’s Own Double Entry

Saraustīts un lēkājošs romāns, kura lasīšana ir kā dalīšanās ar autoru un galveno tēlu par vilšanos pasaulē. Visa grāmatas struktūra nemitīgi tiek plēsta pušu, tomēr jēga to pārcieš, pat ja galvenais vienalga ir pāri plūstošā sajūta par jebkādas izdzīvošanas cīņas absurdo bezjēdzību.

Deniss Džonsons – Jesus’ Son

Labākais narkoromāns manā lasīšanas pieredze, lai gan nemaz nav romāns un patiesībā nav arī par narkotikām. Īss stāstu cikls ar caursitošiem teikumiem, halucinogēnām ainām un situācijām, kuru īstumu nav iespējams noteikt, taču atmiņā tās paliek jebkurā gadījumā. Es pat nopietni apsveru domu iztulkot brīvbrīžos sava prieka un izaugsmes vārdā, jo pārliecināt izdevējus pagaidām nav sanācis.

Havjers Mariass – Your Face Tomorrow, Vol. 1: Fever and Spear

Teikumi ir gari un lieliski, jā, taču ne mazāk interesants ir bieži neatšķiramais realitātes un izdomas sajaukums, kā arī Mariasa spēja uzturēt spriedzi romānā, kurā tikpat kā nekas nenotiek. Lasīšana prasa koncentrēšanos, taču arī atalgo to, un bauda nav tikai intelektuāla. Viena no retajām grāmatām, kas var mainīt priekšstatus par to, kā “drīkst rakstīt”.

Ismails Kadare – The Successor

Politisks trilleris, kur netrūkst asiņu, taču visa darbība notiek dalībnieku galvās – kā šahā, kur jārēķina ne vien savi gājieni, bet arī pretinieka iespējamie plāni un slazdi, un atbildes uz taviem slazdiem, līdz smadzenes sāk činkstēt un paslēpties stūrītī. Tikai Kadarem stāsts ir par ko vairāk – dzīvi un pasauli kopumā, turklāt izlasīt var degošiem vaigiem, vienā-divos piegājienos.

pamuk_black_book

Orhans Pamuks – The Black Book

Realitāte Pamuka grāmatā ir vēl izplūdušāka nekā abiem Džonsoniem, taču tās sagraušana notiek pakāpeniski, paslepus, līdz lasītājs aptver, ka vairs īsti nevar nošķirt pats savu pasauli no agrākām fantāzijām un izlasītajiem stāstiem. Lasot papildināju nākotnes lasāmvielu ar garāmejotiem pieminētiem sūfijiem un autoriem, kuru dzīvesstāsti šķita pārāk neticami, lai būtu īsti, taču Vikipēdija katrreiz apliecina pretējo. Tik daudz jaunu pasauļu šogad nav atklājusi neviena cita grāmata.

 

Labākā ‘žanru literatūras’ grāmata

Džefs VanderMērs – The Third Bear

Viens no tiem retajiem, bet ļoti patīkamajiem gadījumiem, kad stāsta(-u) apraksta krutums pāraug arī foršā grāmatā bez vilšanās sajūtas. “The Third Bear” darbi ir ļoti atšķirīgi, bet gandrīz visas to radītās pasaules ir pilnasinīgas un pārsteidzošas, pat ja paši stāsti reizēm mazliet noplok. Bet daži no tiem patiešām arī paceļas spārnos, un rezultāts tad atgādina labu Mjevila grāmatu bez liekajām 400 lappusēm. Jau pēc pāris mēnešiem pieķēros “Southern Reach” triloģijai, kuru gan vēl jāizlasa līdz galam pirms likt sarakstos.

 

Labākā non-fiction grāmata

Džena Morisa – Heaven’s Command: An Imperial Progress

Britu impērijas vēstures grāmata, kas no krāšņiem ielāpiem pamanās sataisīt veselu ietērpu, kas kailumu tomēr atklāj vēl vairāk. Ar fantastikas romānu salīdzināt īsti nebūtu vietā, tomēr dažas impērijas izdarības, vietējās paražas un politiskās mahinācijas ir visai tuvu žanra trakākā gala izdomām. Un valoda Morisai ir lieliska, tās vārdā vienkāršajam lasītājam ir vērts arī nemeklēt jaunākos vēstures darbus – vikipēdijas vai /r/askhistorians pāršķirstīšana tāpat ļaus uzzināt, cik tālu ir vai nav attīstījusies pētniecība kādā laukā.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

2 komentāri

  1. Paldies. Insightfull. Būs Džonsoni jāpaskatās. Ar to Jesus Son man Amazon kādu laiku mācās virsū ar teksu – you might like, bet es kaut kā nenoticēju.

    Atbildēt
    • Man tagad lasāmo grāmatu sarakstā ir arī Denisa Džonsona “Train Dreams” – būs interesanti redzēt, vai patika noturēsies.

      Atbildēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: