Prozas lasīšana

Svētdien biju Prozas lasījumos, prozas festivāla pēdējās prozas dienas “Prozas brokastis”. Lasīju savu prozu. Bija gļuki ar mikrofonu un secību, un arī paša lasījumu, bet ar stāstu esmu apmierināts, jo ir sajūta, ka iznāca pateikt, ko gribēju pateikt.

Kādu laiku nevarēju izšķirties starp trim stāstiem (un romāna fragmentu), jo lasīšanai balsī ir sava specifika, un neviens no gabaliem pilnībā neatbilda manai izpratnei par auditorijai lasāmu stāstu. Protams, citiem klausītājiem ir citas vēlmes, kā apliecināja arī rezultāti un sarunas pēc lasījumiema, bet ir bezjēdzīgi mēģināt to paredzēt. Bet savas klausīšanās vēlmes esmu pārdomājis gana daudz, lai varētu tās izteikt vārdos.

Tātad, pirmkārt, stāstam jābūt īsam (ne vairāk par 2000 vārdiem) ar pakāpenisku tēlu/sižeta atklāšanos. Iesviešana baseina dziļajā galā var būt interesanta, taču klausoties nav iespējams apstāties un pārdomāt, bet manas smadzenes netiek galā ar pilnvērtīgu klausīšanos un iepriekšēju daļu pārdomāšanu. To savstarpējo saistīšanu jā, bet ne vairāk par, piemēram, “aha, šis vizuālais tēls atkārtojas līdzīgā kontekstā”. Tāpēc arī muļķīgi būtu balstīt balsī lasāma stāsta jēgu uz sākotnējo motīvu attālinātu atbalsošanos beigu daļā.

Otrkārt, atkārtotie simboli, vizuālie tēli un tamlīdzīgas fīčas jāuztver kā tēli. Ar tiem jārīkojas taupīgi, nepārblīvējot stāstu, bet interesanti attīstot nedaudzus pavedienus. Un trīs-četri tēli lasījumā jau ir pilnīgi pietiekami, ar tiem var izdarīt ļoti daudz.

Visbeidzot, ļoti noder arī draivs, kaut jel kāds sižetu virzošs spēks. Protams, ir jauki rakstīt superklausītājam, taču pēc pusotras klausīšanās stundas uzmanība ļoti priecājas par katru novirzīšanās iespēju. To var uztvert kā virzāmu straumi vai kā citādi, taču nebūtu labi aizmirst, ka tā ir ierobežots resurss un klausoties jo īpaši.

Tie visi ir stāsta ierobežojumi (un es patiešām klausoties uztveru sliktāk nekā lasot acīm), taču lasīšanai balsī ir arī plusi: lielāka autora kontroles iespēja, piemēram, jo tā ir daudz vieglāk uzsvērt svarīgāko un patīt ātrāk ko citu. Arī ierobežojumi savā ziņā ir interesanti, jo tie piespiež pieiet problēmu risināšanai citādi nekā ikdienā.

Un, lai tas viss nebūtu tukša vārīšanās vien, piedāvāju savu Prozas lasījumu stāstu (kurš neatbilst visiem minētajiem nosacījumiem). Tas pieder pazemes stāstu ciklam, kurš sākās ar “Lejup“. Šeku jaunais: “Augšup”

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: