Džons Salivens – Pulphead

pulpheadLabas esejas es lasu tikpat aizrautīgi kā fantastiskākos stāstus. Reizēm tāpat daru arī ar viduvējām esejām, taču Salivena “Pulphead” pieder pirmajai grupai, jo pēcgaršā bija patiess baudījums un sāta sajūta, ne viegls nelabums kā pēc čipsu paciņas izrīšanas. Par spīti nosaukumam, “Pulphead” nav liela sakara ar t.s. “zemo kultūru”. Dažās esejās autors patiešām apraksta Maiklu Džeksonu vai Disnejlendu, taču tās neaizņem vairāk par pusi grāmatas satura (par ko ne vienmēr priecājos) un katrreiz pāraug plašākā un dziļākā skatījumā uz saistīto kultūrslāni. Te nav vīzdegunības vai distancētības: pat garais ievadraksts par kristiešu rokfestivālu ir ļoti cilvēcīgs, un Salivens ne brīdi nepāriet rādīšanā ar pirkstu uz frīkiem. Tā vietā ir pārsteidzoša un patīkama empātija apvienojumā ar personiskās pieredzes stāstu.

Pirms ķeršanās pie otrās rindkopas, vēlreiz aplūkoju satura rādītāju. Lai gan grāmatu izlasīju pirms trim mēnešiem, nav nevienas esejas, kas acumirklī neatgrieztos prātā, par kuru nevarētu uzrakstīt ne vien divas, bet arī divdesmit divas rindkopas. Varbūt izņemot rakstu par alu mākslu un speleoloģiju, kas nesaprotamā veidā ir laikam jau vienīgā tēma, par kuru nekas nav iespējis mani ieinteresēt (un bērnībā es kādu laiku sapņoju kļūt par entomologu, tā kā aizraut mani nav grūti). Pat rakstot par Maiklu Džeksonu un blūza priekšvēsturi, kas ir vienīgās puslīdz nodrāztās tēmas šāda veida žurnālistikā, Salivenam izdodas to pārvērst aizraujošā, galīgi ne banālā ceļojumā, kas apvieno viņa paša uzskatus ar arhīvā uzietiem faktiem un gonzo stila žurnālistiku. Ne velti pēc grāmatas izlasīšanas uzreiz pieslēdzos http://tetw.org/, lai uzmeklētu vēl kādus autora darbus. Pāris atradu, un tos tūlīt arī izlasīju. Pat ja šādas esejas nav augstākais mākslas lidojums, gūstamajā baudījumā ar tām ir grūti sacensties.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: