Uzmanību, gatavību, rakstīt!

Vairāk nekā simt Latvijas autoru 1.novembrī piesēdās pie papīra lapas vai datora, lai sāktu rakstīt romānu. Nu jau visā pasaulē populāro pasākumu sauc par Nacionālo romānu rakstīšanas mēnesi, taču dalībnieki visbiežāk izmanto no angļu valodas iegūto saīsinājumu NaNoWriMojeb, vēl vienkāršāk, NaNo. Trīsdesmit novembra dienās viņi cenšas uzrakstīt 50 tūkstošus vārdu jeb aptuveni 200 grāmatas lappušu. Daudzi to dara pirmo reizi dzīvē, bez balvām vai grantiem, lielākoties sava prieka vai nākotnes vārdā. Daži no darbiem vēlāk, krietni pārstrādātā veidā, patiešām nonāk izdevniecībās un grāmatveikalos, taču ne vienmēr tas ir rakstītāju galvenais mērķis.

Laurai, Andrim un Sandrai ir atšķirīga dzīves un rakstīšanas pieredze, bet novembri viņi sāka uz vienas starta svītras. Neslēpjot pagātni, tomēr lielākoties ar segvārdiem, jo iepriekšējie sasniegumi tik un tā nepalīdzēs pievilināt tekstu datorā vai uz papīra lapas. Neviens no trijotnes neslēpj, ka labprāt galadarbu redzētu drukātu, taču lielākais azarts jaušams tieši viņu stāstos par romānu sižetiem, tēliem un pasaulēm. Rakstīšana un NaNo viņiem ir hobijs, aicinājums, spēku pārbaudījums un motivācijas iegūšana reizē.

Rakstīšanas vīruss noķerts

«Es meklēju internetā rakstnieku forumus, un visu laiku ārā leca NaNo. Pavadīju 40 minūtes urbjoties un jau pēc stundas paziņoju blakussēdētājam, ka nākamgad rakstīšu romānu. Viņš uz mani paskatījās kā uz viegli tērētu,» stāsta rakstniece un tulkotāja Laura Dreiže (24). Tagad viņa ir pasākuma koordinatore Latvijā, un arī viena no pieredzējušākajām dalībniecēm. Grāmatas Naktstauriņš sākotnējo versiju viņa uzrakstīja tieši NaNo laikā, un pašlaik sagatavošanā izdevniecībā Zvaigzne ABC ir jauna fantasy triloģija, kuras sākotnējais teksts arī tapis novembrī.

Latvijas dalībnieku vidū Laura nav vienīgā sevi pierādījusī rakstniece. NaNo piedalīties šogad plāno arī Laura Vilka, kuras romānu pirms kāda laika izdevusi Atēna, un 2013.gada Latvijas Literatūras gada balvai nominētā Ieva Melgalve – viņai normu aizpērn izpildīt netraucēja pat meitiņas piedzimšana novembra beigās. Līdzās viņiem ir gan skolēni, gan no rakstīšanas tālu nozaru profesionāļi, kuriem šī būs pirmā saskare ar sacerēšanu vai pirmais nopietnais mēģinājums uzrakstīt kaut ko vairāk par dažiem stāstiem.

Andris Šīrons (41) ir viens no tiem, kuri cer, ka NaNo palīdzēs tikt pāri daudzajiem aizbildinājumiem, kas parasti novērš no rakstīšanas. Ikdienā viņš ir IT speciālists DNB bankā, taču ar literatūru nodarbojas kopš bērnības, kad pārrakstīja iemīļotos Karlsona stāstus. «Pārzīmēju burtus, jo īsti nemācēju rakstīt,» viņš stāsta ar tikko samanāmu smaidu uz lūpām. «Tā bija pirmā reize, kad sapratu, ka rakstīšana ir grūta nodarbošanās. Tomēr kaut kā tas iesēdās.» (Te Laura piebilst, ka darījusi līdzīgi, septiņu gadu vecumā pārrakstot daļas no Gredzenu pavēlnieka angļu izdevuma, kaut pati valodu tikpat kā neprata.)

Kopš tā laika Andris laiku pa laikam ir mēģinājis pierakstīt arī citas galvā pavīdējušās idejas: sākumā stāsti bija, piemēram, Žila Verna varoņu dēku turpinājums, taču vēlāk viņš pievērsās arī paša izdomātiem tēliem un pasaulēm. Daži stāsti parādījās sociālajos tīklos, taču plašākā pasaulē Andris tos ilgu laiku nenesa. Tad «stāsti galvā nomocīja», un viņš pieteicās Literatūras meistardarbnīcai. Tur Ieva Melgalve arī viņu «aplipināja» ar domu par NaNo. Tagad novembrī viņš sācis rakstīt pirmo romānu.

Arī Zvaigzne ABC grāmatveikala pārdevēja Sandra Vilka (26) plašākai sabiedrībai kā rakstniece nav pazīstama. NaNo un citos rakstīšanas pasākumos (piemēram, dzejas mēnesī, kura laikā ik dienu jāuzraksta pa dzejolim) viņa tomēr ir piedalījusies vairākus gadus. Ārpus tiem «rakstīt nav sanācis», kā saka pati. Toties četrus gadus Sandra ir strādājusi par tulkotāju žurnālā Terra un izdevniecībā Zvaigzne ABC un arī citādi vienmēr bijusi tuvu grāmatām. «Lasīt detektīvstāstus un zinātnisko fantastiku, rakstīt un «izdomāt pasaules» ir man tuva lieta. Par tagadni nav interesanti,» viņa stāsta. Iepriekšējo NaNolaikā uzrakstītie romāni nav publicēti, taču novembrī topošo detektīvstāstu viņa labprāt redzētu grāmatas formā..

Koprakstīšanas maratons

«Grūti iedomāties novembri bez NaNoWriMo,» saka Sandra. «Tā ir tradīcija. Tuvojas novembris, laiks sākt domāt sižetu un tēlus, un pasauli.» Viņai tas ir arī pamudinājums pabeigt iesākto un pavirzīt uz priekšu idejas, kurām ikdienas steigā pietrūcis laika un uzmanības. Un iespēja sastapt līdzīgi domājošos. «Man patīk satikt citus rakstošos cilvēkus,» viņa stāsta. «Var parunāties par grāmatām, filmām, rakstīšanu un lasīšanu.»

NaNo dalībnieku «tusiņš» – satikšanās, kopēja strādāšana un pļāpāšana – sākās jau pirms novembra ar iepazīšanās pasākumu. Tāpat kā pārējās kopā sanākšanas reizes, to organizēja Laura. Novembra laikā divreiz nedēļā notiek arī kopējas rakstīšanas pasākumi. Parasti tajos piedalās 10-15 cilvēku. Viņi sanāk kopā bibliotēkā vai citā klusā, datoriem un kabeļiem piemērotā telpā un raksta. Darbs notiek vairākas stundas, tikai reizi pa reizei paņemot nelielu pārtraukumu tējas iedzeršanai un paveiktā pārrunāšanai.

«Novembra viduspunktā ir rakstīšanas maratons, kad mēs kopā rakstām nevis 4-5, bet astoņas stundas. Sēžam katrs ar savām austiņām un rakstām,» stāsta Laura. Pamanījusi manu izbrīnu, viņa smaidot piebilst: «Jā, to var izturēt, nesajūkot prātā – vismaz ne pārāk daudz.» Viņa piemin kādu puisi, kurš iepriekšējā gadā rakstījis ar izslēgtu monitoru, lai nekas nenovērstu uzmanību un neapturētu drošo ceļu pie 50 tūkstošiem. Katrā koprakstīšanas reizē ir arī izaicinājumi – dalībnieki velk lozes un skatās, cik ilgā laikā katram vajadzēs uzrakstīt noteiktu vārdu skaitu. «Tā ir laba motivācija piespiest sevi,» Laura skaidro. «Man gan ne vienmēr izdodas to izpildīt, jo, rakstot ar roku, neiet tik ātri.»

Laura kā Latvijas koordinatore ir parakstījusi līgumu, kurā viņa apsola «pēc labākās sirdsapziņas» censties uzrakstīt noteikto teksta apjomu. Mēneša beigās paveikto darbu nepieciešams ievietot pasākuma mājaslapas vārdu skaitītājā, un tāpēc viņa visu laiku skaita ar roku uzrakstītos vārdus. Tad, 30.novembra vakarā, liek MS Word programmai radīt atkārtotu tekstu vajadzīgajā garumā. Uzvara tik un tā ir svarīga tikai pašam, tāpēc apmānīt sevi nav vērts.

Vārdu meklējumos

50 tūkstošus vārdu sarunā visi autori piemin vairākkārt. Viņi zina, ka tas nozīmē vidēji 1667 vārdus dienā. Laurai, piemēram, tas aizņem aptuveni trīs stundas, un arī pārējie vienojas, ka tas ir vidējs ātrums. Viņi piemin arī kādu dalībnieku, kurš visu apjomu pamanījies uzrakstīt vienas diennakts laikā, tiesa, par saturu nekas nav zināms. Cita leģenda vēsta par autoru, kurš mēneša laikā uzrakstījis miljonu vārdu. Tas ir aptuveni 2000 lappušu biezs romāns. Mans pārsteigums mazliet norimst, kad atceros Žoržu Simenonu, kurš pirmos desmit Megrē cikla romānus uzrakstīja divu gadu laikā.

Sarunas biedri uzdevumam pieiet ar mazāku atvēzienu. Viņi raksta brīvajos brīžos un saraut cenšas brīvdienās. «Vakaros ir vairāk iedvesmas,» saka Sandra. «No pieredzes varu teikt: ja mācies vai studē un vienlaikus raksti NaNo, visticamāk būs jāpieliek baigās pūles, lai pabeigtu. Ja strādā vai arī nestrādā, tad izdosies. Ja zini, par ko rakstīt, tad var mierīgi. Ir plānotāji, un ir bikšotāji. Tie dara kā es – apsēžas un sāk rakstīt.»

«Obligātajai dienas normai tās parasti ir trīs stundas,» viņu papildina Laura. «Mēģinu tās atlikt vakarā, bet, protams, nav zvanīts, ka es sēdēšu un rakstīšu – vajag arī mūziku atrast, tēju uzvārīt, šokolādi kāds ir aprijis, un vajag iet pakaļ jaunai…»

«Jā, jā, vienmēr kaut kas jādara – logi jāmazgā, griesti jāpārkrāso, kaķis jāuzķemmē. Pēkšņi viss ir ļoti svarīgs,» piebilst Andris. Atšķirībā no abām sarunas biedrenēm viņam labākais rakstīšanas laiks ir no rītiem (un neesot grūti piecelties pat piecos), kad pāris stundu var rakstīt netraucēts. Viņš nestrādā tik ātri kā Sandra vai Laura, un NaNo prasību izpildīšanai laika var nepietikt, Andris joprojām ir piesardzīgs ar plāniem un prognozēm. Tieši tāpēc viņš parasti rakstot īsus darbus.

Uzsvars uz vārdu skaitu tomēr nenozīmē, ka kvalitāti nākas atstāt novārtā. Romānu Tā runāja Zosu māteLaura sāka pagājušajā gadā, NaNo laikā uzrakstot 52 tūkstošus vārdu. Pēc tam visu izmeta. «Galīgi sagāja ne tā, kā vajadzētu,» viņa stāsta. Tagad Laura romānu ir pārdomājusi un iecerējusi pie tā ķerties atkal cerībā, ka sanāks labāk. «Gribas pabeigt un izmēģināt laimi arī tālāk,» saka Laura.

Motivācija un dzīvesprieks

Ņemot vērā, ka NaNo saknes stiepjas ASV un internetā, iespējams, nav liels pārsteigums, ka līdzās mīlestībai pret grāmatām visus trīs vieno arī patika pret fantastikas literatūru un mēģinājumi rakstīt angliski. «Angļu valodai ir jauks vārdu krājums,» skaidro Sandra. «Ja kādu laiku tajā mācies, vienubrīd saproti, ka arī domāt sāc angliski. Reizēm izteikties vieglāk ir angļu valodā, līdz ar to gribas tajā rakstīt. Var iedot izlasīt draugiem un paziņām ārzemēs – uzreiz lasītāju loks plašāks. Teorētiski var izrediģēt un iesniegt Penguin vai kādā citā izdevniecībā.»

Arī Andrim rakstīšana angliski bija saistīta ar mācībām šajā valodā. «Tās bija tik daudz, ka sāku stāstus pierakstīt angliski. Taču laikam valoda nebija tik bagāta, kā gribētos,» viņš uzreiz paskaidro, kāpēc atsācis rakstīt latviski. Savukārt Laura, kura ikdienā tulko tekstus no angļu valodas, joprojām reizēm raksta angliski, tiesa, «parasti īsos darbus». Arī viņa atzīst, ka tas nav tik vienkārši. «Es pašlaik tulkoju savu darbu uz angļu valodu un… tas ir diezgan baisi.»

NaNo viņi rakstīs latviski. Kāpēc vispār ir vērts ko tādu darīt? Taču neviens no trijotnes man skaidru atbildi nedod. Ņemot vērā entuziasmu un rakstīšanas pieredzi, gribas ticēt, ka viņu stāsti papīru atrastu arī mazāk saspringtā ritmā.

«Manuprāt, NaNoWriMo autoram var sniegt motivāciju radīt darba pirmo melnrakstu,» skaidro rakstniece Ieva Melgalve, viena no aktīvākajām NaNo popularizētājām. «Tomēr pirmajā vietā es noteikti liktu veselīgo, dzīvespriecīgo un aizrautīgo vidi, kurā rakstīšana ir pieejama ikvienam, nešķirojot pēc vecuma, «talanta» un atpazīstamības,» viņa piebilst.

«Man tas ir stimuls organizēt un saplānot laiku,» viņai piekrīt Andris. «Tāpat kā koprakstīšanā, kad jūti, ka blakus vēl kāds tāpat mokās. Tas dod nepieciešamo spērienu pa pakaļu – vai papaijāšanu pa galviņu.»

«NaNo ir iedvesmojošākais un motivējošākais gada laiks, kad es patiešām rakstu,» piebalso Laura. «Es to sev solu visu gadu, bet, protams, nedaru.»

Ja reiz esi izstāstījis, ka 1.decembrī uz galda vai datorā būs 50 tūkstoši romāna vārdu, atkāpties ir grūti un nepatīkami. Jebkurā gadījumā viņi visi trīs šķiet pārliecināti, ka nākamgad to darīs atkal – cerams, kopā ar daudziem jauniem un jau pazīstamiem līdzrakstītājiem.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: