Sūfisms un daži pastāstiņi

Šeit iepriekš publicētās kaķa miniatūras pamatā ir nesen lasīts sūfiju nostāsts. Kā izrādās, tie man patikuši jau no bērnības, kad Nasredina anekdošu grāmatu izdrillēju ne tikai no vākiem, bet arī lielas daļas lappušu. Par laimi, līdz tam galvenā daļa jau bija ielīdusi galvā tik spēcīgi, ka joprojām uz daudzām situācijām pirmā reakcija ir atmiņa par līdzīgu Hodžas pieredzi.

Jā, Tuvajos Austrumos Nasredins bija arī sūfiju mācības pārmantošanas paņēmiens. Uz Rietumiem tos XX gadsimtā aizgādāja aristokrātiskais persietis Idrīss Šāhs, kura izpratne par mācību, kā noprotu, bija ļoti savdabīga. Viņa draudzība ar Gurdžiefu un nesen nobeliskoto rakstnieci Dorisu Lesingu palīdzēja daudzo nostāstu un pārdomu grāmatu pārdošanā, un sūfisms vienubrīd kļuva nosacīti populārs tajos pašos slāņos, kas šobrīd lidinās starp budismu un ņūeidžismu.

Latvijā Nasredins tika caur Krieviju: gan jau minēto anekdošu krājumu, gan Leonīda Solovjova brīnišķīgo grāmatiņu par nemiera garu. Krievzeme, savukārt, viņu iepazina jau 18. gadsimta sākumā ar moldāvu gospodara Dmitriju Kantemira turku vēstures grāmatu starpniecību. Tiesa, pieņemu, ka anekdotes diez vai mūsdienās sauktu par “kanoniskajām”, jo turku iekarojumi bija atstājuši ne tikai kultūru, bet arī lielu tautas rūgtumu, un pats Kantemirs cīnījās pret viņiem. Vēl joprojām Moldovas turciskajā Gagauzijā (tur dzimusi un augusi mana mamma, un arī es savulaik pavadīju vasaras) ir aktīva ņemšanās starp bulgāriem un gagauziem. Mūsdienās tāspuses anekdotes lielākoties beidzas ar Nasredina aplaušanos, kas ir pilnīgā pretstatā lielākajai tiesai Austrumu anekdotēm.

Bet labi, zemāk būs daži tulkoti (brīdinu, ka neslīpēti) pastāstiņi no šobrīd lasītās Šāha grāmatiņas. (Starp citu, tā kā darbu dēļ bloga atjaunināšana arī turpmāk būs visai neregulāri, iesaku pierakstīties meillistei – lapas labajā pusē “Sekot blogam” – raksti pienāks uz e-pastu bez jebkāda spama).

Kristāls

Kāda Austumu leģenda stāsta par jauna vīrieša mēģinājumiem tikt pie zināšanām caur paša pieredzi. Viņš sekoja visiem pieejamajiem skolotājiem un piekopa visas iespējamās mācības, lai kaut uz brīdi pieredzētu kaut ko ārpus ikdienas dzīves dimensijas.

Kādudien viņš kalnos atrada veca eremīta alu. Vīrs sēdēja pie klintsmalā zaigojoša kristāla. Jaunietis apsēdās viņam blakus un arī sāka vērot tā mirdzošās šķautnes.

Kristālā viņš redzēja nedzirdētas un pat neiedomājamas ainas un būtnes. Brīdi palūkojies, viņš uzrunāja gudro: “Es nespēju tikai noskatīties, pat ja redzami šādi brīnumi. Man vajag tos pieredzēt.”

Gudrais ar galvas mājienu aicināja viņu iekāpt kristālā. Tam pieskāries, jaunietis saprata, ka patiešām spēj ieiet ikvienā no iepriekš redzētajām ainām.

Beidzot viņš atkāpās no kristāla. Ne vārda nesakot, gudrais viņiem iedeva āmuru. Jaunietis sašķaidīja kristālu gabalu gabalos un devās projām.

Sūfijs-vergs

Stāsta, ka viens no dižajiem sūfijiem bija vergs. Viņu sauca Aijazs, un viņš bija kļuvis par uzticamu Gaznas sultāna Mahmūda sabiedroto.

Kāds galminieks, stāsta, ir viņam jautājis: “Agrāk tu biji dervišs, bet tad tevi sagūstīja. Mahmūdam tu esi kalpojis jau daudzus gadus, tas ir tavs svētais pienākums. Taču tev vajadzētu tikai palūgt, un Sultāns sniegtu tev brīvību. Kāpēc tad tu nepamet verdzību?”

Aijazs smagi nopūtās un atbildēja: “Ja es vairs nebūšu vergs, cilvēki vairs nevarēs runāt par vergu, kurš ir arī skolotājs. Ja es pametīšu karali, kurš tad mācīs galminiekus? Viņi manī klausās tikai tāpēc, ka to dara Mahmūds. Tieši jūs, dārgie draugi, esat paši sev izveidojuši šo mazo pasauli. Un tomēr tieši jūs man jautājat, kāpēc es labprātīgi dzīvoju savā būrī.”

Nieze

Reiz dzīvoja vīrs, kurš nevarēja beigt kasīties.

Viņš kasījās tik aktīvi, ka visi paziņas prašņāja par viņa kaiti. Vīrieša vienīgā atbilde bija: “Es nezinu”.

Ciematnieki izsauca ārstu, bet neviens nespēja atklāt kasīšanās iemeslu.

Pēc daudziem gadiem kasītāja ciemā ieradās kāds gudrais. Paziņas slimnieku aizveda pie gudrā, lai lūgtu viņam padomu.

Bija ilgs klusuma brīdis. Beidzot gudrais ierunājās. “Šis vīrs kasās,” viņš teica. “Jūs man lūdzāt paskaidrot tā iemeslu. Esmu rūpīgi apdomājis problēmu un beidzot varu jums to paskaidrot. Viņš kasās, jo viņam niez.”

Vīnogulāja pārdomas

Reiz bija vīnogulājs, kurš ievēroja, ka cilvēki katru gadu savāc viņa vīnogas. Viņš arī pamanīja, ka neviens nekad nav izrādījis pateicību par viņa ražu.

Kādudien garām gāja gudrais un apsēdās pie vīnogulāja. “Šī ir mana iespēja atklāt mistēriju,” viņš iedomājās.

“Skolotāj,” viņš ierunājās. “Jūs droši vien esat pamanījis, ka esmu vīnogulājs. Kad mani augļi ir nogatavojušies, atnāk cilvēki un tos savāc. Neviens neizrāda nekādu pateicību. Varat, lūdzu, man to paskaidrot?”

Gudrais brīdi pārdomāja dzirdēto. Tad viņš atbildēja: “Visdrīzāk cilvēki uzskata, ka tu nemaz nespēj neražot vīnogas.”

Advertisements
Nākamā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: