Cauri tumsai

Es gāju mājās. Bija tumšs, maldījos. Virs galvas tikai apmākušās debesis un daudzstāvu māju gailošās acis. Zem kājām redzēju, tālāk neko. Tomēr kliboju uz priekšu, mēģināju tikt ārā no ķieģeļu un betona labirinta man visapkārt .

Es nezināju, kur atrodos, biju aizmirsis, no kurienes nāku. Gāju, kaut galva smeldza, slapjās pēdas stinga aukstumā un vēders ņurdēja jau trešo stundu no vietas. Klausīju māju saucienam, kas skanēja cauri tumsai, solīja siltumu, drošību, ēdienu. Gribēju projām no šīs pasaules.

Un tad es izdzirdēju soļus.

Tie skanēja aiz muguras, klusi un mehāniski kā tvaika dzinēja vārstuļi: „Tap-tss, tap-tss, tap…” Bija jāsaausās, lai dzirdētu – un tad vairs nevarēju nedzirdēt. Kāds man sekoja.

Pār augumu pārskrēja trīsas, plaukstas aprasoja sviedros. Gribēju atskatīties, bet neuzdrošinājos. Gribēju apstāties un gribēju bēgt, tomēr piespiedu sevi turpināt ceļu. Nedrīkstēju riskēt. Es nebiju mājās, bet pilsētā. Te varēja notikt jebkas.

Kājas man neklausīja. Tās pamīšus pārvērtās čugunā un putuplastā, draudēja pieteikt streiku un atstāt mani pie kādas rūpnīcas vārtiem kā liekēdi. Par to sazvērnieciski čukstēja laternu stabi ietves malās.Bet ceļš turpināja vest dziļāk pilsētas dūksnājā. Mājas auga aizvien lielākas, un mērķis šķita aizvien tālāks. Un: „Tap-tss, tap-tss, tap…” Lai cik ātri es ietu, soļi kā bija, tā palika tūlīt aiz manis. Man sekoja.

Un es metos bēgt.

Sānos iecirtās sāpju kamols, sejā – auksts vējš. Un ausīs kāju dārdoņa un zemes rīboņa, un paša elsoņa, un divtūkstoš gadus vecu kaulu graboņa. Un mājas lēkādamas slīdēja garām, un koki čīkstēdami sasaucās, un ielu kaķi līdzjūtīgi noskatījās man pakaļ. Un es skrēju garām laimētavām un baznīcām, un krogiem, un logiem, un soģiem, un kokiem.

Te nu es esmu. Viens. Pazaudējies. Un izsekots.

Es esmu apmaldījies. Kur manas mājas, kāpēc šeit tik tumšs un auksts? Es apstājos pie biroju augstceltnes durvīm, nevaru vairs turpināt. Mani tūlīt noķers, laidiet iekšā!

Laidiet iekšā…

Bet soļi seko. Soļi seko. Soļi seko.

Sitos pret durvīm, līdz gaiss sacietē un sasmok. Mani nelaiž iekšā.

Sabrūku pie augstceltnes kā torņa, tumša torņa, bezgalīgi auksta torņa. Mani nelaiž iekšā.

Bet soļi neapstājas. Soļi seko. Izstiepju galvu, skatos, tūlīt jau būs, tūlīt jau būs. Tūlīt jau būs. Čokurā savilktajam augumam pārslīd ēna. Paslēpju galvu starp ceļiem, sasprindzinu muskuļus, tomēr trīcu. Neaiztiec mani, neaiztiec, lūdzu.

Bet ēna jau aizslīdējusi, ir jau projām. Tomēr galvu neceļu. Ja nu – ja nu?

Bet nē, nekas nenotiek. Beidzot sadūšojos izbāzt galvu paskatīties. Pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ – neviena nav. Kaut nē, nē, ir gan.

Ēna. Slīd augšup. Iet projām.

Iet mājās.

Advertisements
Iepriekšējā ziņa
Nākamā ziņa
Komentēt

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kā grāmata

Skrejceļš iztēlei

Tony's Reading List

Too lazy to be a writer - Too egotistical to be quiet

nosaukums.

in the great game of chess, how does a pawn know when to become a queen?

Andris lasa

lasam un kasam(ies)

Grāmatu Spīgana par grāmatām

Piezīmes par rakstīšanu un lasīšanu

FiveThirtyEight

Nate Silver’s FiveThirtyEight uses statistical analysis — hard numbers — to tell compelling stories about politics, sports, science, economics and culture.

D.G.Feltona blogs

Mēģinājumi izgaršot kultūru...

Book Around The Corner

Books I read. Books I want to share with you.

Menoikejs

Lasu. Rakstu. Domāju.

Grāmatu tārps

Grāmatas, grāmatas, grāmatas. Nekas cits.

Expat Eye on Latvia

A cold look at living and working in the Baltics

Winstonsdad's Blog

Home of Translated fiction and #translationthurs

Grāmatas elektroniski (par brīvu)

Jaunumi un ziņojumi e-pastā

Sibillas grāmatas

The Cat That Walked by Himself

Divās rindkopās

Īsi par grāmatām un literatūru

Ēst vārdus

In Books We Trust

Marii grāmatplaukts

No klasikas līdz mūsdienu fantastikai & fantāzijai. Pilnīgi subjektīvs viedoklis par grāmatām.

burtkoki

... šķirot lapas, lūkojos sevī...

Guntis Berelis vērtē:

raksti par literatūru

101 Books

Reading my way through Time Magazine's 100 Greatest Novels since 1923 (plus Ulysses)

%d bloggers like this: